Mācīsimies dzejolīti!

Ziemassvētki jau klauvē pie durvīm…

 Bērni tiem gatavojas īpaši-vieni dejo, citi dzied, bet tradīcija ir tāda, ka pie Ziemassvētku vecīša dāvanu maisa bērni skaita dzejolīti.

Kāpēc ir svarīgi mācīties dzejoļus ne tikai svētkos, bet arī ikdienā?

• dzejoļa mācīšanās no galvas attīsta atmiņu:

Pirmsskolas vecuma bērni, mācoties dzejoli, attīsta mehānisko atmiņu-“sadzirdēju, atcerējos”. Pieaugot bērns vizuāli iztēlojas katru vārdu, izprot tā saturu. Tad tiek trenēta loģiskā atmiņa.

• palielinās vārdu krājums:

Dzejoļos bērns sastop vārdus, kurus mēs retāk lietojam sarunu valodā. To nozīmi  izskaidrojot, viņš bagātina savu vārdu krājumu.

• attīstās vizuālais priekšstats:

Mācoties dzejoļus, bērns attīsta iztēli, emocijas, mācās analizēt informāciju.

• bērns apgūst vārdisko struktūru:

Bērnu dzejoļi ir ļoti ritmiski. Tos mācoties, bērns netieši attīsta vārdiskās struktūras izpratni-viņš mācās pareizi sadalīt vārdus pa zilbēm, jūt, kur nepieciešama pauze.

• bērns trenē dikciju:

Prasme skaļi, skaidri, pareizā tempā un intonācijā nodeklamēt dzejoli ģimenes lokā palīdz bērnam daudz pārliecinošāk atkārtot to arī lielākas publikas priekšā.

Izvēlēsimies to dzejolīti, kurš atbilst bērna attīstības īpatnībām, ņemot vērā uzmanības un atmiņas apjomu, ir viņam saprotams un ritmisks!

Darīsim to ar prieku!

 ……………………………………………………………………………………………………………………………………………………..

Lūpas, mēli vingrinot, jaukās skaņās vārdiņš top!

Kas ir artikulācijas aparāta vingrinājumi?

Artikulācijas aparāta vingrinājumi ir runas aktīvo orgānu vingrinājumi, kas palīdz attīstīties lūpām, mēlei, aukslējām, žokļiem un elpošanas sistēmai. Tos bērns veic logopēda vadībā vai mājās kopā ar pieaugušo.

 

Artikulācijas vingrinājumi palīdz:

• uzlabot asinsriti artikulācijas orgānos;
• uzlabot artikulācijas orgānu kustīgumu un plastiskumu;
• nostiprināt mēles, lūpu un vaigu muskuļus;
• iemācīt bērnam noturēt mēli, lūpas noteiktā artikulācijas stāvoklī jeb pozīcijā;
• palielināt kustību amplitūdu;
• mazināt saspringumu artikulācijas orgānos;
• sagatavot bērna artikulācijas aparātu pareizai visu skaņu izrunai.

Ieteikumi artikulācijas vingrinājumu izpildei mājās:

• sākumā katru vingrinājumu izpildiet spoguļa priekšā 5-10 sekundes (kad tas apgūts, spoguli var nelietot);
• ieteicams vingrinājumus veikt divas reizes dienā pa 5-10 minūtēm(pēc bērna spējām) katru dienu;
• sekojiet līdzi vingrinājumu izpildes kvalitātei (ne kvantitātei);
• nepieļaujiet artikulācijas aparāta muskuļu pārslodzi;
• paslavējiet un iedrošiniet bērnu!

Lūpu vingrinājumi, kurus var veikt mājās

Sētiņa

Pasmaidi (atsedz sakļautus zobus), noturi lūpas smaidā, kamēr pieaugušais skaita līdz 5. Atkārto
3-4 reizes.

Vardīte

 Pasmaidi (nerādi zobus), noturi lūpas smaidā. Atkārto 3-4 reizes.

Zilonītis

 Savelc lūpas taurītē un izstiep tās uz priekšu, pieaugušais skaita līdz 5. Atkārto 3-4 reizes.

Vardīte un zilonītis

Pārmaiņus noturi lūpas smaidā, izstiep tās uz priekšu. Izpildi 5-6 reizes.

Es priecājos!

Viegli sakļauj lūpas, pacel lūpu kaktiņus uz augšu smaidā.

Es bēdājos!

Viegli sakļauj lūpas, nolaid lūpu kaktiņus uz leju.

Paslēpes

 Noslēp augšlūpu, uzliekot tai apakšlūpu (un otrādi).

Stārķītis

 Stingri sakļauj lūpas un strauji tās atver, veidojot skaļus “plakšķus”.

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

Riti, mana valodiņa!

Jaundzimušā ierašanās pasaulē ir brīnumains notikums, kuru pavada gan saviļņojums un neaprakstāms prieks, gan arī nemitīgas rūpes – vai ar bērniņu viss ir kārtībā, vai attīstība ir atbilstoša un pietiekami raita. Protams, attīstības ātrums katram mazulim var atšķirties, taču jebkurā gadījumā vērts būt informētiem par vēlamāko attīstības gaitu, šajā gadījumā – par  veiksmīgu valodas attīstību.

Vecāku un bērnu sadarbība

Veiksmīgas valodas attīstības pamatā ir vecāku attiecības ar bērnu, turklāt valodas attīstība sākas jau no bērna pirmajām piedzimšanas dienām. Jo bērniņš jūtas labāk, jo labāk attīstās arī viņa valodiņa. Vecākiem jābūt ļoti vērīgiem un nosvērtiem attiecībā uz bērnu.Tāpat jāatceras, ka valoda vislabāk attīstās tieši kopā ar darbošanos. Mēģināsim iedziļināties bērna valodas attīstības kritērijos līdz četru gadu vecumam, lai saprastu, kā vecāki var palīdzēt attīstīt sava bērna valodu, kā arī – pēc kādām pazīmēm nojaust, ka uztraukumam ir pamats.

Līdz sešu mēnešu vecumam

No dzimšanas līdz sešu mēnešu vecumam zīdainis reaģē uz trokšņiem, pagriežot galviņu trokšņa virzienā, tāpat izrāda interesi par apkārt notiekošo un „runā” pats savā valodā.

Lai attīstītu valodiņu, vecākiem noteikti jāskatās uz bērnu, kad ar viņu runā. Būtiski ir arī tas, lai vecāki atvases rotaļu brīžos būtu mierīgi un draudzīgi noskaņoti. Vecākiem jāatkārto tās skaņas, ko „runā” zīdainītis – lai bērns pats sadzirdētu, ko viņš saka. Ir arī jāvēro, kur mazulis skatās, un tas jākomentē, piemēram: „Jā, tur iet tava māsa.” Vēlams, lai tiktu aprakstītas arī darbības – „Tagad es novilkšu tev zābakus, tad jaku. Es sasildīšu tev pudelīti.” Arī sajūtu nosaukšana ir vērtīga: „Jā, ūdens ir silts.”

Ja bērns neizdveš nekādas skaņas, neveido acu kontaktu un nereaģē uz trokšņiem, būtu jāvēršas pēc palīdzības pie pediatra.

Līdz divpadsmit mēnešiem

Līdz gada vecumam bērns jau saprot vienkāršus uzdevumus, saka „mamma” un „tētis”, atsaucas, dzirdot savu vārdu, atpazīst vecvecākus un citus tuviniekus.

Vecākiem šajā attīstības posmā būtu jāļauj mazajam pašam darboties ar spēļu klučiem, palīdzot vien tad, ja viņš pats vairs netiek galā. Noteikti jādod bērnam apstiprinājums,ja viņš ir izdarījis kaut ko labu, piemēram: „Jā, tieši tā, šajā kastītē stāv tavas mašīnas; jā, šādi krūze stāv pareizi.” Spēlējoties bērns mācās jaunus vārdus. Droši atkārtojiet nosauktos vārdus pareizi – arī tad, ja bērns tos izrunā nepareizi – maza bērna runu nav ieteicams atdarināt, jo tas traucēs pareizas valodas apguvi. Ja kopā ar bērnu skatīsieties grāmatas ar ilustrācijām un aprakstīsiet tās, arī šis process attīstīs valodiņu, jo mazais uzzinās daudz jaunus tēlus un vārdus. Varat kopīgi klausīties arī pasaku audioierakstus un lasīt grāmatas. Tāpat neizvairieties nosaukt bērna jūtas un sajūtas vārdos: „Jā, bija auksti!” vai „”Jā, tev tas patīk!” utt.

Ja bērns līdz gada vecumam kontaktējas tikai ar žestiem un mīmiku – proti, nav apguvis pirmos vārdus, arī šajā gadījumā noteikti griezieties pēc palīdzības pie speciālista.

Līdz trīs gadu vecumam

No viena līdz divu gadu vecumam bērns jau prot nosaukt zināmus priekšmetus, saprot vienkāršus norādījumus un teikumus. Vārdu krājums palielinās. No divu gadu vecuma bērns jau saprot garākus teikumus, spēj izpildīt nelielus uzdevumus, izrunāt savu vārdu, viņa spēkos ir pateikt arī teikumu no diviem vārdiem. Bērnam   patīk novērot un atdarināt spēļu skaņas, piemēram, skaņu, kā brauc mašīnas. Līdz trīs gadu vecumam bērns saprot vienkāršus teikumus, prot uzdot jautājumus, veido sarunu, kā arī lieto prievārdus (uz galda, zem gultas), apstākļa vārdus ( iekšā kastē, iet lēni, skriet ātri) un vārdus daudzskaitlī (suņi, mājas, koki utt.).

Vecākiem ieteicams lasīt kopā ar bērnu vienkāršas grāmatas ar attēliem, viens otram stāstot, kas tur redzams. Vēlams, ka vecāki mutiski apstiprina to, ko saka bērns, piemēram: „Jā, tā ir mašīna, bet tas ir traktors.” Pavērojiet, vai bērns izrāda interesi par krāsām un dažādām formām. Kad bērns dara ko jaunu un viņam tas sāk izdoties, sakiet: „Es priecājos, tev jau labi izdodas!” Tos vārdus, kurus bērns izrunā nepareizi, atkārtojiet pareizi, bet nelieciet bērnam uzreiz atkārtot jūsu teikto. Novērojiet un nosauciet tos objektus, par kuriem viņš interesējas: „Jā, tur uz zara sēž putniņš.” Ļoti būtiski ir nepārtraukt bērnu, kad viņš runā.

Noteikti meklējiet palīdzību, ja bērns līdz trīs gadu vecumam lieto tikai dažus vārdus un runā nesaprotami, neveido teikumus no diviem vārdiem un nesaprot jūs. Tāpat uztraukumam ir pamats, ja bērns pārstāj sarunāties, viņa runa vairs neattīstās vai pat pasliktinās.

Līdz četru gadu vecumam

No trīs līdz četru gadu vecumam bērns jau veido teikumus, gramatikas ziņā bērna runa jau līdzinās pieauguša cilvēka runai, viņš arī uzdod jautājumus un atkārto teikto. Tāpat viņš saprot vienkāršas instrukcijas, spēj izpildīt nelielus uzdevumus un nosauc savas darbības.

Vecāki! Uzmanīgi ieklausieties sava bērna teiktajā un apstipriniet to, ko viņš saka. Nebaidieties nosaukt vārdos sava, citu bērnu jūtas, piemēram: „Redzi,tas puisēns skumst!” Lasiet pasakas un kopā pārrunājiet izlasīto, turklāt būtiski ir arī rādīt bērnam, kā jūs lasāt. Vēlams kopā veidot stāstiņus, atstāstīt pasaku fragmentus. Tādā veidā tiks rosināta bērna pozitīvā attieksme pret lasīšanu un valodu, turklāt attīstīsies arī radošā domāšana un fantāzija.

Ja bērns runā nepilnos teikumos (turklāt jauc vārdu kārtību), neveido daudzskaitli, nespēj uzsākt teikumu vai atkārto tikai atsevišķus vārdus, kā arī apkārtējie cilvēki nesaprot, ko viņš saka, ir pamats sākt uztraukties un meklēt speciālista palīdzību. Bērnam šādā vecumā būtu jāspēj pastāstīt par nesen notikušiem notikumiem, ja viņš to nespēj, tas ir būtisks brīdinājuma signāls. Jo ātrāk dosieties pēc palīdzības, jo veiksmīgāk tiks pārvarēta esošā problēma!

Materiālu sagatavoja logopēde Gunita Sliede

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

Mīļo māmiņ un tēti,

• Spēlējieties ar savu bērnu, jo spēles laikā, kopā liekot mozaīkas, puzzles , lipinot no plastilīna, zīmējot, verot zīles, braukājot ar mašīnītēm, aijājot lelles un vienlaicīgi runājoties, paslavējot, iedrošinot to darīt, bērnam attīstās pirkstu muskulatūra, kustības, attīstās bērna valoda;

• Lasiet savam bērnam grāmatiņas, pasakas, jo tas parāda bērnam Jūsu mīlestību, vēlēšanos būt kopā, sniedz iespējas attīstīt runu, skaidrot nesaprotamo, fantazēt par iespējamo, ļauj bērnam justies droši un uzticēties Jums;

• Klausieties un sadzirdiet savu bērnu: interesējieties par viņa sajūtām, domām, viņa dzīvi un pacietīgi, ar interesi klausieties bērna stāstīto, nenoraidiet viņu, sarunas laikā veidojiet acu kontaktu ar bērnu;

• Ieklausieties sava bērna runā: kā bērns izrunā skaņas, kā veido vārdus un saista tos teikumos, ja novērojat valodas traucējumus, sadarbojieties ar logopēdu, kura redzeslokā ir runas un valodas diagnostika (novērtēšana) un labošana.

Skolotāja-logopēde Gunita Sliede