Noteikti jāizlasa!
PAZĪSTI GARŠAS PASTIPRINĀTĀJUS PĒC E!
“Izvairieties uzturā lietot produktus ar E 620–640! Tie ir garšas pastiprinātāji, kas rūpējas par produkta garšas mākslīgu uzlabošanu. Pārtikas rūpniecībā tos izmanto, lai produkta garša kļūtu izteiktāka un asāka, radot mūsu garšas kārpiņām atkarību. Mūsu organisms tikai priecāsies, ja produkts būs
brīvs no šiem garšas uzlabotājiem.”
Uztura speciālistes Evas Katajas rakstu “Ēdiens līdzņemšanai ekskursijās, klases vakaros, dzimšanas dienās”e-žurnālā VECĀKIEM lasiet šeit!
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
“Jaunā pārtika”- raksts laikrakstā VADUGUNS
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
Palmu eļļa- raksts portālā “Delfi”
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
KAMPAŅAS “BEIDZ SPĒLĒT PĀRTIKAS CIRKU!” MATERIĀLI:
Esošā pārtikas sistēma ir cirks, kuru mēs neapzinoties spēlējam līdzi. Bukleti palīdzēs izprast, kuri gājieni to veicina, un kuri- izbeidz, kā neiesaistīties esošajā spēlē un nekļūt tajā par kauliņu, kā neļauties nejaušībām un domāt par savu pārtikas izvēli atbildīgi.
Kas kaiš mūsu pārtikas sistēmai
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
Kā bērna psiholoģiskie pārdzīvojumi ietekmē ēšanas paradumus
lasi šeit
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
“Mazais nav lielais”- svarīgi par bērnu ēdināšanu
Latvijas pediatri uzskata, ka situācija mazu bērnu ēdināšanā daudzās ģimenēs ir katastrofāla. Tādēļ portālā www.mammamuntetiem.lv uzsākta kampaņa “Mazais nav lielais”un apkopoti dažādi izglītojoši materiāli par 1-3 gadus vecu bērnu ēdināšanu.
Lasi šeit
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
Pārtikas šķērdēšanas karaļvalsts
Žurnāla “Vides vēstis” pavasara numurā 02/2016 lasiet Elīnas Kolātes rakstu “PĀRTIKAS ŠĶĒRDĒŠANAS KARAĻVALSTS – TREŠĀ LIELĀKĀ PASAULĒ”, (46.- 49.lpp.), kā arī citus aizraujošus un izzinošus materiālus par dabu un vidi!
Žurnāls šeit
……………………………………………………………………………………………………………………………………………………..
Cilvēki aiz tavām maltītēm
Cik daudz mēs zinām par savu ēdienu? Ja mēs apskatam savus ikdienā patērētos produktus – par cik daudziem no tiem mēs zinām visu būtisko – kur tie ir audzēti, kas tos ir audzējis un kādos apstākļos? Parasti pēc šāda pārbaudījuma, ja vien mēs paši neesam tie, kas saražo sev vajadzīgo pārtiku, nākas secināt, ka mūsdienās mēs zinām ļoti maz par sava ēdiena izcelsmi. Un šī plaisa starp zemnieku un patērētāju tikai turpina paplašināties. Tā nav tikai ģeogrāfiska, bet gan saistīta arī ar diezgan garo starpnieku ķēdi starp zemnieku un mūsu galdiem – pārtikas apstrādes uzņēmumiem, ražotāju zīmoliem, lielveikalu ķēdēm utt.
Kā lai mēs zinām, vai zemnieki un lauksaimniecībā nodarbinātie strādnieki saņem taisnīgu atlīdzību par savu darbu? Eiropā, piemēram, daudzi zemnieki atsakās no savas nodarbes, jo ar lauksaimniecību nespēj nopelnīt pietiekami. Attīstības valstīs daudzi lauksaimnieki, sevišķi mazie zemnieki, ir spiesti dzīvot nabadzībā un pat badā. Strādniekiem, kas nodarbināti industriālajā lauksaimniecībā, kas ražo preces eksportam (piemēram, banānu vai tējas plantācijās) darba apstākļi ir nedroši un arī atalgojums ir niecīgs.
Šāda situācija ir pretrunā ar to būtisko lomu, kas ir zemniekiem mūsu visu pārtikas sagādē un būtisku resursu – augsnes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības – uzturēšanā. Lauksaimniecība ir arī vietējās ekonomikas dzinējspēks un viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē apkārtējās vides un ainavas izmaiņas.
Vietējā līmeņa iniciatīvas, kā, piemēram, īsās pārtikas piegādes ķēdes (vietējo zemnieku produkcijas izmantošana skolu ēdnīcās, tiešās pirkšanas pulciņi u.c.) var palīdzēt samazināt šo plaisu. Jo mazāk starpnieku, jo vairāk līdzekļu no produkcijas realizācijas nonāk pie to audzētājiem. Jo tiešāka saikne starp patērētāju un zemnieku, jo lielāka iespēja patērētājam ietekmēt pārtikas kvalitāti, piemēram, sekojot līdzi, lai audzēšanā netiktu izmantotas agroķimikālijas.
Patērētājiem ir iespējas pozitīvi ietekmēt arī to, kāda lauksaimniecības prakse tiek izmantota citās valstīs. Bioloģiskās lauksaimniecības un godīgās tirdzniecības sertifikācijas sistēmas palīdz nodrošināt taisnīgu darba samaksu zemniekiem. Sekojošajā stāstā ieskatīsimies apelsīnu audzēšanas biznesa aizkulisēs.
Stāsts
Kas atrodams manā apelsīnu sulā?
Trepes grima arvien dziļāk zemē, kamēr Eduardo turpināja likt savā grozā apelsīnu pēc apelsīna. Viņš stāvēja uz trepēm divu metru augstumā, izstiepies, lai aizsniegtu arī pašus augstākos zarus, kuros spīdēja sulīgie augļi. Ar vienu roku viņš notrauca melnos matus no pieres. Viņa seju rotāja sviedru lāses.
No trepju augšas 18 gadus vecais zēns varēja pārredzēt visu mazo apelsīnu koku dārzu, un, uz to raugoties, viņa seju rotāja smaids. Lai gan darbs nebija no vieglajiem, viņš bija ļoti apmierināts. Viņa dzīve bija krietni uzlabojusies, kopš viņš kopā ar savu māti pirms diviem gadiem bija pievienojies godīgās tirdzniecības kustībai. Tagad viņiem bija pietiekami līdzekļu, lai varētu atļauties īri par mazu mājiņu un cilvēka cienīgus dzīves apstākļus. Pirms tam situācija bija krietni savādāka.
Eduardo vēl atcerējās savu iepriekšējo darbu lielajā apelsīnu plantācijā. Atmiņas par nelaimes gadījumu vēl bija pietiekami spilgtas. Tas notika kādā 2015. gada novembra dienā. No lielā karstuma Eduardo mocīja stipras galvassāpes. Viņš juta kā smagās apelsīnu somas siksnas griezās viņam plecā. Bija jau pieci pēcpusdienā un līdz darbdienas beigām bija palikušas tikai 2 stundas. To laikā bija jāpaspēj izpildīt dienas norma, līdz kurai vēl pietrūka 15 somas ar apelsīniem. Ja kopējo dienas normu – 60 somas apelsīnu – neizdotos salasīt, viņu varētu atlaist. Katra soma svēra vismaz 20 kilogramus un par somu viņš saņēma tikai 15 eiro centus, dažreiz pat mazāk, atkarībā no apelsīnu cenas pasaules tirgū.
Arī Eduardo māte jau desmit gadus strādāja tai pašā plantācijā. Smagais fiziskais darbs bija krietni iedragājis viņas veselību. Viņu mocīja muguras sāpes un dažreiz, pēc pesticīdu izsmidzināšanas plantācijā, viņai bija grūti elpot. Pesticīdi tika izsmidzināti arī tad, kad pārējie strādnieki bija plantācijā.
Tajā novembra dienā Eduardo māte nokrita no trepēm. Viņš pats nebija tuvumā, bet viņš sadzirdēja sava darbabiedra Antonio kliedzienus. Viņš steidzās uz notikuma vietu un atrada māti nekustīgi guļam zemē. Tajā brīdī viņš nedzirdēja neko, izņemot savus dunošos sirdspukstus. Līdz brīdim, kad māte pakustējās, viņš gandrīz pat nevarēja paelpot pats.
Pēc vairāku nedēļu atpūtas, viņa mātei kļuva labāk. Tomēr tad piepildījās viņu lielākās izbailes. Nevienu no viņiem abiem apelsīnu plantācijā nepieņēma darbā uz nākamo sezonu. Un pēdējo desmit gadu laikā, baidoties zaudēt darbu, viņa bija gājusi uz plantāciju pat tajās dienās, kad bija saslimusi. Nekas no tā neinteresēja plantācijas vadību.
Pēc tam Eduardo ģimeni piemeklēja grūti laiki, bet viņa optimisms neļāva nolaist rokas un viņš turpināja ticēt, ka dzīve var būt arī labāka. Tad vienā dienā viņš satika Salvatori no vietējās Godīgās tirdzniecības kustības. Salvatore aizrautīgi pastāstīja viņam par savu darbu. Godīgās tirdzniecības principi noteica, ka strādniekiem tiek maksāts vairāk, kā tikai minimālā alga, turklāt atalgojumu tik tieši neietekmē arī biržu cenu svārstības. Plantācija, kurā strādāja Salvatore turklāt darbojās saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. Lai gan raža šādi saimniekojot bija nedaudz mazāka, tomēr sulas kvalitāte bija daudz augstāka un strādniekiem nebija veselībai bīstami darba apstākļi. Arī patērētāji par šādu produktu bija gatavi maksāt vairāk.
No trepju augšas, skatīdamies uz savu saimniecību, Eduardo aizdomājās par tiem cilvēkiem tālajās Eiropas valstīs, kuri šajā brīdī dzer sulu no šīs saimniecības apelsīniem. Vai viņi aizdomājas par to, kādas pozitīvas izmaiņas viņa un mātes dzīvē jaunā nodarbošanās ir nesusi?
Godīgās tirdzniecības un bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu simboli:
Vai jūs zinājāt:
– tikai maza daļa no Eiropā patērētās apelsīnu sulas ir ražota saskaņā ar Godīgās tirdzniecības sistēmas principiem ;
-apelsīnu plantāciju strādnieki saņem atalgojumu atkarībā no salasītā apelsīnu daudzuma. Katru dienu strādniekiem nākas pārnēsāt vismaz 2 tonnas apelsīnu;
Dažas idejas aktivitātēm:
- Uzziniet ,vai iespējams iegādāties produktus pa tiešo no zemnieka;
- Ieviesiet izmaiņas savā ēdienkartē, izvēloties un atbalstot vietējos zemniekus, ja iespējams tos, kas ievēro videi draudzīgu saimniekošanas principus, piekopj bioloģiskās lauksaimniecības praks;i
- Atrodiet zemniekus ,kas audzē bioloģiskus produktus un pērciet no viņa pa tiešo;
- Aizbrauciet ekskursijā uz bioloģisko saimniecību;
- Sāciet Tiešās pirkšanas pulciņu vai pievienojaties jau esošajam;
- Uzziniet ,kas ir Godīgā tirdzniecība un veidus, kā Jūs to variet veicināt;
- Samaziniet importa produktu lietošanu un lietojiet skolā, mājās Godīgās tirdzniecības produktus (piem., cukuru, kafiju u.tml).
Papildu informācija:
- Publikācija „Kas kaiš mūsu pārtikas sistēmai?“ http://www.homoecos.lv/lat/projekti/app-kas-kais-musu-partikas-sistemai
http://www.homoecos.lv/lat/projekti/app-rikojies-atbildigi
- Raksts „Lauksaimniecību sistēmu atšķirības“ (Vides vēstis) http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=49&what=46
- Publikācija „No lauka līdz galdam- vietējo pārtikas sistēmu sociālās, ekonomiskās un vides priekšrocības“ (Zemes draugi)
- Pētījums par apelsīnu sulas industriju
http://www.ci-romero.de/fileadmin/media/informieren-themen/studien/CIR_Orange_juice_study_low_sp.pdf
- Informācija par Godīgo tirdzniecību
http://www.fairtrade.net/about-fairtrade.html
Godīgās tirdzniecības ceļvedis: http://www.zalabriviba.lv/wp-content/uploads/fairtrade-brosiura-lv.pdf
- Informācija par zemnieku tirdziņiem skolās
http://www.soilassociation.org/schoolfood/schoolfarmersmarkets/londonfarmacademy
- Informācija par Tiešo pirkšanu http://tiesapirksana.lv/
- Bioloģiskā lauksaimniecība http://biologiski.lv/ , http://bioinfo.lv
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
Lolitas Neimanes ieteikumi bērnu ēdienkartei
Diētas ārste Lolita Neimane iesaka:
- SALDUMUS- tikai brīvdienās!
- SALDINĀTOS DZĒRIENUS- reizi mēnesī!
- PIENA PRODUKTUS- katru dienu!
- OLAS- vairākas reizes nedēļā!
- PILNGRAUDU PUTRAS- katru rītu brokastīs!
- FIZISKĀS AKTIVITĀTES- vismaz 30 minūtes dienā!
- GATAVOJIET ĒDIENU KOPĀ AR BĒRNIEM!
Laikraksts “Alūksnes Ziņas”, 24.03.2016.
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
Noslēpums: kāpēc čipsi, krekeri, gatavās gaļiņas un citi pusfabrikāti ir tik garšīgi?
Atbildi uz šo jautājumu meklējiet Santas Kvastes rakstā šeit
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
Gaļas ēšana nav ilgtspējīga, jau šobrīd tā nodara milzīgu kaitējumu videi!
2015. gada nogalē publicētais pētījums apstiprina – gaļas ēšana nav ilgtspējīga, jau šobrīd tā nodara milzīgu kaitējumu videi. Tas, ko mēs ēdam, vairs nav tikai personīga izvēle.
VAI JŪS ZINĀT
kāda saistība ir ceptiem vistu spārniņiem un Amazones lietusmežiem?
Kā tas var būt, ka tik vienkārša un ierasta lieta kā gaļas gabals pēkšņi ir nonācis planētas nākotnes izaicinājumu diskusiju krustugunīs? Atbildes ir meklējamas divos virzienos.
Pirmkārt, jau jāņem vērā, ka planētu apdzīvo arvien lielāks skaits cilvēku un ir sagaidāms, ka 2050. gadā mūsu būs jau 9 miljardi. Līdz ar cilvēku skaita pieauguma tendenci, protams, palielinās arī pieprasījums pēc pārtikas.
Otra vērā ņemamā tendence ir tāda, ka dzīvnieku izcelsmes produkti (gaļa, olas un piena produkti) lēnām, bet noteikti iekaro nozīmīgāku īpatsvaru mūsu uzturā. Tam ir savas ekoloģiskās sekas, jo gaļas un piena lopkopība patērē daudz dabas resursu. Īsumā – arvien lielāks skaits cilvēku savā uzturā patērē arvien vairāk dzīvnieku izcelsmes produktu, tomēr resursu skaits uz planētas, kas nepieciešams to ražošanai, nepalielinās.
Pieprasījuma pieaugums pēc gaļas produktiem ir izteikti redzams tādās valstīs kā Ķīna, tomēr visvairāk tos patērē Eiropā, ASV un citās attīstītajās valstīs, kur arī gaļas patēriņš nesamazinās.
Lopkopības intensīva attīstība rada virkni vides problēmu. Saskaņā ar ANO vērtējumu, gaļas patēriņš ir viens no klimata pārmaiņu dzinējspēkiem un bieži vien ir saistīts ar neracionālu dabas resursu izmantošanu (ūdens resursi, zemes platības, ietekme uz ekosistēmām) vai pat noplicināšanu.[1]
Kā gan gaļa varēja kļūt par tādu vides un klimata problēmu, kas pēc apjoma un ietekmēm pārspēj pat transporta nozari? Iemesls ir lopu audzēšanai nepieciešamās zemes platības. Un tās nav tikai ganības, jāņem vērā arī zemes platības, kas nepieciešamas lopbarības audzēšanai. Un lopbarības audzēšanai (populārākās lopbarības kultūras pasaulē ir soja un kukurūza) nepieciešamās zemes platības pēdējās desmitgadēs izraisa masveida meža izciršanas. Tāpat arī jāņem vērā, ka paši dzīvnieki emitē lielu daudzumu metāna – siltumnīcefektu izraisošas gāzes, kuras negatīvā ietekme uz klimata sistēmu ir trīs reizes postošāka kā oglekļa dioksīdam. Līdz ar to mazāks gaļas patēriņš ikdienas uzturā ir ļoti konkrēts veids, kā pasargāt planētas klimatu un, iespējams, tas ir vienkāršāks par citiem izaicinājumiem, piemēram, mēģinājumiem pārveidot visas civilizācijas mobilitātes sistēmas.
Šīs nodaļas stāstā iepazīsimies ar to, kā mūsu gaļas patēriņa paradumi ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti Latīņamerikā.
Definīcijas zināšanai:
Ilgtspējīga attīstība: attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai.
Oglekļa dioksīds (CO2): bezkrāsaina gāze, kas veidojas visu oglekli saturošo vielu sadedzināšanas procesā, kā arī elpojot. Lielā koncentrācijā CO2 ietekmē klimata pārmaiņas.
Klimata pārmaiņas: ilgtermiņa izmaiņas planētas klimata sistēmās, galvenokārt, pārmaiņas, kas rodas saistībā ar paaugstinošos atmosfēras temperatūru.
Vai jūs zinājāt…?
– Jau trešā daļa no visas aramzemes uz planētas tiek izmantota, lai izaudzētu lopbarību. Līdz 2050. gadam lopbarības audzēšanai nepieciešamās zemes īpatsvars var pieaugt līdz pat pusei no kopīgajām platībām.
– Lai sagādātu lopbarību Eiropai, nepieciešami 20 miljoni zemes hektāru. Tā ir apmēram tikpat liela platība kā visa Vācija.
– Lai saražotu izejvielas vienam hamburgeram, tiek patērēti 2400 litri ūdens.
– ANO Vides programma rekomendē gadā cilvēkam nepatērēt vairāk kā 37 kg gaļas;
Sakarības:
- Mazāks gaļas patēriņš palīdz novērst klimata pārmaiņas;
- Mazāks gaļas patēriņš palīdz taupīt ūdens resursus;
- Augstākas kvalitātes, ilgtspējīgi un bioloģiski ražotas, gaļas patēriņš konvencionālo produktu vietā palīdz ietaupīt ūdens resursus, saglabāt augsnes kvalitāti un pasargāt tradicionālās šķirnes;
Tādēļ rūpīgi izvērtēsim dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu lietošanu savas ģimenes uzturā!
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
Jauns gads – labs sākums ēšanas paradumu mainīšanai
Ja vēlaties Jauno gadu sākt ar jauniem ēšanas paradumiem, ir vērts iepazīties ar profesora Anatolija Danilāna ieteikumiem.
Profesors Danilāns atzīst, ka ir dienas, kad no rītiem nav ēstgribas. Dienā bijis daudz darba, bet laika paēst nav atlicis. Savukārt, vakarā pārnākot mājās, ēst gribas pat ļoti, bet dietologi saka, ka, ēdot vakarā, visvieglāk iespējams dabūt lieko svaru. “Muļķības, ēdiet vakarā, ēdiet, mani mīļie, arī vakarā, tikai naktī nelieniet pie ledusskapja! Ēdiet, bet tikai ar vienu nosacījumu – neēdiet daudz, neparādieties!
Neradiet liekās kalorijas, jo tās tiešām uzkrāsies organismā. Tāpat arī visi apēstie saldumi uzreiz pārvērtīsies taukos,” pamāca profesors Danilāns, kuru jau esam iepazinuši kā vērtīgu padomdevēju veselīga dzīvesveida labirintos.“Svarīgi uzturā lietot “labos zēnus” – šķiedrvielas. Cilvēkiem gremošanas traktā nav enzīmu, kas spēj šķiedrvielas sašķelt, tāpēc šķiedrvielas neuzsūcas. Pirmajā mirklī var šķist, ka, ja šķiedrvielas neiesūcas mūsu organismā, tad tās nav vajadzīgas. Izrādās, ir sagremojamas un nesagremojamas šķiedrvielas, un tikai nesen zinātnieki atklājuši, cik svarīgi ir apgādāt zarnas ar abu veidu šķiedrvielām. Pirmā paveida šķiedrvielas ir auzas, kartupeļi, pākšaugi, zaļi dārzeņi un augļi, kas baktēriju veidā tiek sadalīti. Taču otrā paveida šķiedrvielas netiek sagremotas, tās ir kviešu klijas, linsēklas, ceļmallapas, skujas, nātres.
A.Danilāns saka, ka beidzot arī zinātnieki “dūdo” — no taukiem nevajag baidīties – tauki nebojā sirdi, tauki nav asinsvadu sklerozes īstenie izraisītāji, tauki nebojā aknas un citus gremošanas orgānus. “Protams, dzīt vēderā treknumu, līdz vēmiens nāk, nav prāta darbs. Bet tikpat glupi ir pilnībā atteikties no treknumiņa. Speķītis un taukvielas ir “labie zēni”. Taukskābes vēl neizzinātā veidā sadarbojas ar zarnu baktērijām un stiprina mūsu organismu. Tāpat ir ar pienu – savulaik tas daudziem šķita slikts, tagad to iesaka visiem, īpaši meitenēm un kundzēm gados,” uzsver A. Danilāns.
Gastroenterologs uzsver arī olu labās īpašības, kam tomēr, pretēji līdz šim pieņemtajiem uzskatiem, neesot ne mazākās spējas izraisīt sklerozi. Savukārt kofeīnu saturošā kafija tieši stiprina aknas, pasargā kafijas dzērājus no aknu un resnās zarnas vēža, mazina, nevis palielina, kā mēs domājām, asinsspiedienu, dziedē asinsvadus. Daudzus Danilāna lekciju klausītājus pārsteidz tas, ka gastroenterologs iesaka uzturā lietot asos piparus. Jūs teiksiet – pipari taču kairina kuņģi un zarnu traktu! Taču pipari pēc jaunākajiem atklājumiem ne vien svilina, bet arī dziedē, jo zarnās atrodas kapsaicīna nervu gali, no kuriem piparu ietekmē sāk pilēt dziedinošas vielas, kas iesūcas mūsu gļotādā.
Cilvēkam nepieciešama arī “Omega 3″ taukskābju regulāra lietošana organismā, un vēl organismam nepieciešams ūdens. “Organismam ļoti vajadzīga substance, bet sevi nav jānomoka ar ūdens dzeršanu. Ja bez īpašas piepūles diennaktī varat izdzert 1,5 līdz divus litrus ūdens, tad dariet to! Par varītēm ūdens nav jādzer, ja negribas – nedzeriet!” iesaka sirmais profesors.
Lielu vērību profesors rosina pievērst arī D vitamīna lietošanai, jo tas ne tikai stiprina kaulus, bet arī dziedē aknas, sirdi un asinsvadus. To iespējams uzņemt ar mencu aknu eļļu, lašiem, šitaki sēnēm. “Mūsu apstākļos ar ēdienu uzņemtā D vitamīna nepietiek, jāražo pašiem – jāsauļojas, cik vien var. Protams, nepārsauļojoties, bet arī pret-apdeguma krēmus un ziedes metiet pār žogu. Tāpat aptiekai metiet lielu līkumu un nepērciet tur reklamētos vitamīnus, iegriezieties vienīgi tad, ja jums naudas maciņš kļuvis par smagu un tā saturu nav citur kur izkaisīt vējā…” uzsver A. Danilāns.
Ja visas profesora Anatolija Danilāna pieminētās uzturvielas ar mēru lietosiet ikdienā, veselam cilvēkam par lieko svaru nebūs jāuztraucas. “Lieku svaru viegli iegūt var, ilgstoši badojoties. Pamēģiniet badoties trīs līdz četras nedēļas. Protams, tajā brīdī tiksiet vaļā no liekajiem kilogramiem, bet pēc vairākiem gadiem, tie tomēr ar uzviju nāks atpakaļ. Ar svaru ir tāpat kā ar auguma garumu. Es esmu mazs, un garāks kļūt nevaru, lai vai kā gribētu izstiepties,” saka gastroenterologs. Tāpat profesors par “draņķiem ikdienas uzturā” uzskata cieti, eļļā ceptus ēdienus, saldumus, vārāmo sāli, kā arī smēķēšanu un alkoholu. Taču tikai ar ēšanu vai neēšanu vien savu veselību un svaru uzlabot nevarēsiet- vajadzīgas arī fiziskās aktivitātes.
Lai Jaunajā gadā izdodas visu sabalansēt!
Aivita Lizdika
Laikraksts “Malienas Ziņas”
05.01.2016.