Mazā ekopadome

Pirmsskolā ir  izveidota mazā ekopadome, kurā darbojas vecāko  grupu audzēkņi. Mazās ekopadomes nodarbībās  bērniem ir  lieliska iespēja  vairāk pētīt, eksperimentēt un praktiski darboties, iepazīstot vidi un dažādus dabas objektus. Nodarbības notiek vienu reizi mēnesī, un tās vada dabaszinātņu maģistre Anna Artistova

***************************************************************************************

18.jūnijā turpinājām iepazīt pirmsskolas teritorijā mītošos putnus. Pagājušajā ornitologa Elvija Kantāna ciemošanās reizē  apgredzenojām jaunajos būros ligzdojošās melnā mušķērājam mātītes. Šoreiz mums izdevās apgredzenot arī daļu mazuļu. Pirmajā būrī izšķīlušās bija visas septiņas olas, jaunie putni bija aptuveni 14 dienas veci. Otrā būrī mazuļi bija tikai divas dienas veci, lai tiem nekaitētu, tie netika gredzenoti:

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

4.jūnijā pie mums viesojās ornitologs Elvijs Kantāns. Mūsu uzdevums bija izpētīt, vai jaunajos, šī gada pavasarī  uzstādītajos putnu būros ligzdo kāds putns. Rezultāts bija iepriecinošs- no pieciem būriem vienā atradām iesāktu ligzdu, bet divos būros sastapām melnā mušķērāja mātītes, kas perēja olas. Interesanti, ka melnajiem mušķērājiem ligzdu būvē tikai mātīte un par pamatmateriālu izmanto priežu mizas. Mūsu priežu teritorija kā mājvieta tiem ir ļoti piemērota. Šoreiz apgredzenotas tika tikai mātītes, bet pēc divām nedēļām, kad būs izšķīlušies mazuļi, gaidīsim Elviju ciemos atkal, lai varam kopā apgredzenot arī jaunos putnus:

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

1.jūnijā

2020. gada rudenī bērnudārzā, piedaloties akcijā “Iesēj savu m²!”, kas norisinās Latvijas Dabas fonda īstenotā projekta GrassLIFE “Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana” ietvaros, blakus mūsu ziedošo augu pļavai iesējām pļavas augu kvadrātmetru.

Klāt jau ir jūnijs un mūsu kvadrātmetrs nemaz neatgādina pļavu. Kādēļ tā?

Atbild botāniķe un Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova: “Ja pavasaris ir vēss un lēns, tas ietekmē arī pļavas augu attīstību un viss notiek rāmāk. Redzam košus pieneņu ziedus un leknu zāli, bet tās ir graudzāles un nezāles, tostarp arī pienenes, kas attīstās straujāk, ātri nozied un izplata tūkstošiem sēklu. Dabisko pļavu augu attīstība notiek lēnāk. Turpiniet vērot savu pļavas kvadrātmetru! Tas ļaus labāk saprast, cik sarežģīti veidojas dabiskas ekosistēmas, cik tās ir ilgmūžīgas un lēnas. Kā līdz šim Latvijā nebijuša eksperimenta dalībniekiem, Jums šobrīd ir šī iespēja vērot un iedziļināties dabas procesos.”

Lai priecātos par dabisko pļavas kvadrātmetru,  mums jābūt pacietīgiem un gataviem palīdzēt savai pļavai, gan izravējot nezāles, gan ievācos sēklas, gan pareizā laikā nopļaujot. Jau tagad  saprotam, cik sarežģīti, bet interesanti ir vides projekti. Paldies Latvijas Dabas fondam par iespēju iesaistīties zinātniskajā eksperimentā:

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

31.maijā notika mazās ekopadomes  mācību gada noslēguma nodarbība, kuras mērķis bija apsekot iestādes teritorijā izvietotos putnu būrus un iezīmēt tos, kuros mīt putni. Pārsvarā mūsu būrus ir iemīļojuši  strazdi un zīlītes. Ieraudzījām arī vārnu mazuli: 

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

28.aprīlī  mūsu pirmsskolā viesojās ornitologs Elvijs Kantāns. Elvijs vērsa mūsu uzmanību uz to, cik svarīgi ir putniem izlikt pareizi izgatavotus būrīšus un to, ka būrīšu izlikšana ir tikai sākums, par tiem ir jāturpina rūpēties un katru gadu rudenī vai ziemā jātīra. Bērni katrs varēja iejusties ornitologa lomā, izmēģinot putnu pētīšanas palīgrīkus – teleskopu, binokli, apskatot putnu gredzenus, putnu būrīšus un putnu ligzdas. Kaut arī laiks  bija auksts, ik uz soļa pamanījām kādu jaunu putnu.  Mums par lielu pārsteigumu, ornitologam atskaņojot dzeņu klaudzināšanas un balss ierakstu, pavisam tuvu pie mums pielaidās Latvijā īpaši aizsargājamo putnu sugu sarakstā iekļautais  vidējais dzenis. Iespējams,  šis dzenis kādā no mūsu vecajām priedēm ir izkalis dobumu, ligzdo un nāca aizsargāt savu teritoriju.  Kopā apejot ap iestādi,  novērtējām putnu iespējas ligzdot un baroties mūsu teritorijā. Bijām priecīgi par sniegtajiem padomiem un idejām,  kā vēl vairāk veidot mūsu teritoriju putniem labvēlīgu. Bijām ļoti pārsteigti dzirdot, ka mūsu teritorijā labvēlīgos apstākļos varētu sastapt pat 50 dažādas putnu sugas!

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

22.aprīlī, Zemes dienā,  mazā ekopadome piedalījās  Ekoskolu Prāta Spēļu turnīrā pirmsskolām. Kopā atbildējām uz 25 jautājumiem par dažādām dabas tēmām. Jautājumus uzdeva sabiedrībā zināmi dabas draugi, piemēram, ornitologs Viesturs Ķerus, LVM Cūkmens un VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs. Atbildēt bija jācenšas ne tikai pareizi, bet arī pēc iespējas ātrāk. Sacensība starp aptuveni 60 komandām bija spraiga,  un rezultātā ieguvām 344 punktus un  15. vietu. Paldies Vides izglītības fonda/Ekoskolu programmas pārstāvjiem par iespēju piedalīties un gūt jaunu pieredzi, ar nepacietību gaidīsim nākamo Prāta Spēļu turnīru!

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

12.novembrī mazā ekopadome uzsāka savu sezonālo pētījumu parkā. Bērni devās uz Spārītes parku, lai to izpētītu un iepazītu rudenī. Katrs mazās ekopadomes dalībnieks parkā izlozēja savu pētīšanas objektu (piemēram, celms, kritala, stumbenis, lapu koks, skuju koks un krūms), atrada dabā savu pētāmo objektu, iepazina to un rūpīgi darba lapā dokumentēja dažādas tā pazīmes. Piemēram, viens no dalībniekiem, pētot celmu, aprakstīja tā izmērus, atpazina celma koka sugu pēc vēl nesadalījušās mizas, uzzīmēja apkārt augošos augus, sēnes un celmā mītošos kukaiņus. Cits ekopadomes dalībnieks pētīja lapu koku- bērzu-, aplūkoja zemē nobirušās lapas,  pēc iespaidīgā izmēra minēja tā aptuveno vecumu, prātoja, kādēļ bērzam ir divas,  nevis viena galotne un uzzīmēja uz bērza atrodamos  ķērpjus, sūnas un piepes.

Pētījuma mērķis ir ne tikai iepazīt parkā esošo ekosistēmu, bet arī to salīdzināt dažādos gadalaikos, tādēļ prieks, ka dalībnieki ar sajūsmu atzina, ka uz parku dosies arī ziemā un pavasarī, lai turpinātu savu pētniecības darbu. Parkā atrastos dārgumus bērni nesa uz pirmsskolu, lai  pastāstītu par tiem  un parādītu pārējiem:

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

23.oktobrī tika paveikts viens no mazās ekopadomes darbiem, kurš tika ieplānots pēc pirmsskolas bērnu vides novērtējuma veikšanas. Mērķis bija teritorijā atvēlēt vietu eža ziemas migai. Mazajai ekopadomei sadarbojoties ar 6-gadnieku grupas bērniem un skolotāju Anitu Bondari, kopīgiem spēkiem eža migu izveidojām koka kastītē, kas iekšpusē pildīta ar sasmalcinātu papīru; to nostiprinājām ar zariņiem un apbērām ar iespaidīgu lapu kaudzi. Cerēsim, ka kādam ezim miga iepatiksies un noderēs kā patvērums aukstajā ziemā:

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

23.oktobrī mazā ekopadome ar lielu prieku iesēja savu dabiskās pļavas kvadrātmetru blakus pavasarī sētajai un stādītajai ziedošajai pļavai. Liels paldies Latvijas dabas fondam par atsūtīto sēklu maisījumu! Esam pateicīgi par iespēju piedalīties akcijā “Iesēj savu kvadrātmetru” un palielināt dabisko
daudzveidību mūsu pirmsskolas teritorijā! Ar nepacietību gaidīsim nākamo pavasari, lai iepazītu iesētos pļavas augus!

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

6.oktobrī notika mazās ekopadomes nodarbība, kuras mērķis bija iepazīt dažādas ekosistēmas. Kopā gājām apkārt teritorijai un iepazinām pavasarī veidotās augu takas biotopus (pļava, purvs, platlapju mežs un skuju koku mežs) un to augus.  Salīdzinājām ekosistēmās sastopamos augus un dzīvniekus. Pļavā, izmantojot rotaļu kukaiņus, iepazinām dažādas kukaiņu sugas. Katrā ekosistēmā spēlējām pašgatavotās  ekosistēmu spēles. Izmantojot spēles,  bija iespējams iepazīt arī ezera/ upes un jūras piekrastes ekosistēmas. Bērniem  bija iespēja paplašināt zināšanas par sugu un ekosistēmu daudzveidību:

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

21.septembrī notika pirmā mazās ekopadomes nodarbība 2020./2021.mācību gadā. Nodarbībā bērni veica ikgadējo Ekoskolas vides novērtējumu. Mazajai ekopadomei bija jāatbild uz 67 jautājumiem par dažādām tēmām, piemēram, Vai grupiņās zina, kāpēc ir slikti mest atkritumus zemē? Vai bērnudārzam ir komposts? Vai tad, kad grupiņās nav neviena, gaisma vienmēr tiek izslēgta? Vai tu zini, kāpēc ir svarīgi taupīt ūdeni? Vai ir droši doties uz bērnudārzu ar velosipēdu? Vai bērnudārzā katru dienu ir pieejami augļi/ dārzeņi? Vai bērnudārza teritorija ir bioloģiski daudzveidīga un vai ir sastopams baļķu krāvums, akmeņu krāvums, nepļautas zāles laukums, ziedoši krūmi, kukaiņu māja, dīķis, koki, dzīvžogs, putnu būris un ežu miga? Mazā ekopadome meklēja atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, diemžēl 15 no visām atbildēm nebija iepriecinošas.  Kopīgi mēģinājām rast risinājumus,  kā rīkoties ikdienā un uzlabot bērnudārza vidi tā,  lai mēs būtu vēl draudzīgāki dabai, piemēram, bērni atzina, ka biežāk varētu izmantot abas papīra puses, nevis tikai vienu, ka biežāk uz bērnudārzu varētu doties kājām vai ar velosipēdu, ka, ēdot pusdienas, jācenšas uzlikt porcija tik liela, lai apēstu to visu, kā arī bērni atzina, ka iestādes teritorijā noteikti atrastos vieta, kur atstāt   nobirušo lapu kaudzi ežu ziemas migai.

Mazās ekopadomes nodarbības laikā bērni labāk saprata, ka mūsu pašu ikdienas rīcība ļoti ietekmē vidi mums apkārt un, ka nepieciešams tikai nedaudz piedomāt, lai mūsu rīcība būtu dabai draudzīgāka.

*****************************************************************************************

2019./2020.mācību gads

Aprīlī un maijā mazās ekopadomes bērni cītīgi strādāja, kopā ar pieaugušajiem veidojot Augu taku pirmsskolas apkārtnē- sēja, stādīja, laistīja augus.  Svarīgs darbs bija izgatavot un pie augiem  izvietot plāksnītes ar sugu nosaukumiem, tos sistematizējot pēc ekosistēmām-platlapju mežs, skuju koku mežs, pļava, purvs. Mazajai ekopadomei ir liels prieks piedalīties dabas daudzveidības   uzlabošanā  mūsu pirmsskolas teritorijā:

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

13.februārī mazā ekopadome pievērsa uzmanību lietai, ko ļoti bieži cilvēki izmanto savā ikdienā- gaisa atsvaidzinātājiem. Iegādājoties preces, diemžēl cilvēki maz pievērš uzmanību piedāvāto preču izcelsmei, sastāvam vai ražošanas procesam. Pircēji nemaz neapzinās, cik lielu postu nodara sev un videi, ikdienā izvēloties nopirkt konkrēto preci un tādējādi ar savu naudu sponsorējot ražotājfirmu.  Gaisa atsvaidzinātāji ir viena no ļoti populārām precēm, ko iespējams iegādāties visdažādākajos veikalos un piedāvātais klāsts ir milzīgs- sev tīkamāko būs grūti neatrast. Mārketingā ir uzburtas brīnišķīgas reklāmas ar skaistiem dabas skatiem, tīriem mājokļiem un laimīgiem cilvēkiem, bet realitātē gaisa atsvaidzinātāji tiek ražoti no cilvēkiem un videi kaitīgām vielām un ražošanā tiek testēti uz dzīvniekiem. Visbiežāk šādi produkti tiek testēti, izmantojot peles, žurkas, trušus, suņus un pērtiķus. Katru dienu šie dzīvnieki cieš neizsakāmas sāpes, savā mūžā nepiedzīvo neko no mums pašsaprotamām lietām- saules gaismas, vēja pūsmas vai zāles pieskāriena ķepām. Šāda veida pētījumi neko nemāca par cilvēku veselību, jo dažādu sugu dzīvnieki absorbē, metabolizē un izvada vielas atšķirīgi no cilvēka. Patiesība ir tāda, ka produktu testēšana, izmantojot dzīvniekus, ir slikta zinātne- tā vienkārši nav uzticama. Aplūkojot mums pieejamā gaisa atsvaidzinātāja sastāvu, izlasījām, ka apraksta beigās ir brīdinājums- neieelpot izsmidzināto! Kādēļ mēs iegādājamies un ikdienā lietojam  produktu, uz kura ir skaidri un gaiši rakstīts brīdinājums mūsu veselībai? Padome dalībnieki pastāstīja, ka lielākoties mājās izvēlas gaisa atsvaidzinātājus no firmas AIR WICK, diemžēl arī šī firma savu produkciju testē uz dzīvniekiem. 

Tādēļ mazā ekopadome nolēma izgatavot paši savus, dabai draudzīgus gaisa atsvaidzinātājus. Bija nepieciešamas tikai trīs pamatsastāvdaļas- burciņa, soda un ēteriskā eļļa. Septiņus no gaisa atsvaidzinātājiem dāvinājām iestādei- katrai grupiņai un administrācijai.

Mazā ekopadome aicina visus pievērst vairāk uzmanības firmām, ko atbalstām, un izvēlēties cruelty free ražotājus. Informāciju par firmām ir iespējams uzzināt PETA mājaslapā: https://stagecrueltyfree.peta.org/

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

21.janvārī mazās ekopadomes nodarbībā  tika izzināta viena no pēdējā laika vispopulārākajām un
apspriestākajām ekosistēmām ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē -mežs. Bērni apskatīja dažādus sīkkrūmus, ķērpjus, sūnas, koku mizu, zarus, skaidas un piepes, kas bija atnestas no nesen veikta izcirtuma Gulbenes novadā. Izcirtumā atstātās priežu, egļu un bērzu ripas mums ļāva daudz secināt par tur nesen vēl augošo mežu- tas bijis tipisks skujukoku mežs ar bērza piejaukumu, vidējais koku vecums bijis virs 60 gadiem, vecākā no mums pieejamajām ripām bija priedei ar aptuveno vecumu 91 gads. Aplūkojot ripas, secinājām, ka vislabvēlīgākie augšanas apstākļi ir bijuši priedei, bet eglei un bērzam ne tik labi. Skatoties Pasaules Dabas Fonda izveidotas īsfilmas par mežiem, uzzinājām, cik mežā nozīmīga ir mirusī koksne un bioloģiski veci koki, kā arī to, cik daudzām sugām, lai izdzīvotu, mežā ir nepieciešams ugunsgrēks. Veicām arī eksperimentu- sausos ķērpjus un sūnas ieliekot uz piecām minūtēm ūdenī, tie bija uzņēmuši mitrumu un palikuši mīksti un lokani:

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

9.decembrī mazā ekopadome cītīgi skaitīja garām braucošos transportlīdzekļus un pētīja uz tuvākajiem kokiem esošos ķērpjus, kā arī salīdzināja teritoriju gar O.Kalpaka ielu ar teritoriju gar Dzeguzes ielu. Bērni iestādes teritorijā veica pētījumu, lai noteiktu transporta ietekmi uz gaisu, izmantojot ķērpjus kā gaisa tīrības bioindikatorus. Diemžēl rezultāti nav iepriecinoši, gaiss teritorijā ir mēreni piesārņots. Ķērpji, kas aug tīrā gaisā, ir maz sastopami:

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

Ekoskolu rīcības dienu laikā mazā ekopadome veidoja foto kolāžu un aicināja  pirmsskolas saimi vairāk pievērst  uzmanību klimata problēmām:

……………………………………………………………………………………………………………………………………………………..

25.oktobrī notika mazās ekopadomes pirmā nodarbība. Bērni ne vien izpētīja bērnudārza apkārtni un veica vides novērtējumu, izmantojot emociju sejiņas, bet arī pārrunāja dažādus interesantus notikumus un atradumus dabā: